Paplašinātā meklēšana

Meklējam turēt.

Atrasts vārdos (35):

Atrasts vārdu savienojumos (66):

Atrasts skaidrojumos (489):

rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
iesprausloties Aizturēti iesmieties.
iespurgties Aizturēti iesmieties.
paspurgt Aizturēti pasmieties.
spurgt Aizturēti smieties.
spurkšķēt Aizturēti smieties.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
lākturis Apgaismošanas ierīce – metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
pieturēt Apstādināt, apturēt (transportlīdzekli).
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
noslāpēt Apturēt, izbeigt (kādu procesu).
noķert Apturēt; atrast (lai to iegūtu, izmantotu).
izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
nest uz rokām (kādu) ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
tupēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā) sēžot.
aizkavēties Atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
būt Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
būt Atrasties, uzturēties, pastāvēt (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
nobalansēt Balansējot noturēt, saglabāt (līdzsvaru).
šķirties Beigt lietot, izmantot, neturēt vairs pie sevis.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
pārvaldīt Būt (kā) valdītājam, turētājam, arī apsaimniekotājam.
ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
turēt sevi rāmjos būt savaldīgam, izturēties atbilstoši pieņemtajām normām.
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
mācīties Censties iegaumēt, paturēt atmiņā.
sargāt Censties uzturēt labā kārtībā, nebojātu.
konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
turēt godā cienīt; izturēties ar godbijību.
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
sažņaugt Cieši saņemt un saturēt.
ieķerties Cieši satvert un turēties (pie kā); cieši satvert (piem., ar zobiem, nagiem).
ņurcīt Cieši turēt rokās, spaidīt (parasti dzīvnieku).
godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
aizture Darbība, process --> aizturēt.
izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
nesaturēšana Darbība, process --> nesaturēt.
reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā), atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
turētājs Darītājs --> turēt.
aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piem., sanatorijā).
ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
piknikot Doties piknikā un ieturēt maltīti zaļumos.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
neproduktīvie mājdzīvnieki dzīvnieki, kas tiek turēti bez nolūka gūt no tiem saimniecisku labumu; mīļdzīvnieki.
vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vietās).
peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
mitināties Dzīvot, uzturēties (kur) – par cilvēkiem.
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos).
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus).
ālēties Enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti; dauzīties.
atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
atcerēties Iegaumēt, paturēt prātā, neaizmirst.
peldināt Iegremdēt (kādu ķermeņa daļu) ūdenī un kādu laiku tajā turēt (ārstnieciskā, kosmētiskā u. tml. nolūkā).
ievietot Iekārtot, likt uzturēties (piem., ārstniecības vai audzināšanas iestādē).
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (ko).
saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
saņemt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
iešūt Iestiprināt (papīra lapas) īpašā saturētājā, vākos.
mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
pamācība Ieteikums, norādījums (kā rīkoties, izturēties); arī padoms.
atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no algas); atskaitīt.
novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt.
nobremzēt Ievērojami samazināt, vai pilnīgi apturēt (kā) norises, attīstības ātrumu.
ieturēties Ievērot mērenību ēšanā; ieturēt diētu.
spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai to saspiestu, noturētu kādā stāvoklī u. tml.
uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, uzturēties (kur).
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
nociesties Ilgāku laiku ciesties (piem., ko nedarot, atsakoties no kā); noturēties, novaldīties.
nodzīvoties Ilgāku laiku dzīvot, uzturēties (kur, kādā vietā).
iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
apmazgāt Izmazgāt, nomazgāt visu; mazgājot apkopt, uzturēt tīru.
saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
lauzties Izskanēt (par skaņām, ko cenšas aizturēt).
apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
iznest Izturēt (piem., grūtības).
izciest Izturēt ciešanas.
iziet Izturēt pārbaudījumus, grūtības, ciešanas (kādā dzīves posmā).
iziet ugunskristības izturēt pirmo nopietno pārbaudījumu.
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši savas sugas dzīvnieku paradumiem).
uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši uzvedības normām).
ucināties Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
atmaksāt Izturēties (pret kādu) atbilstoši (viņa) attieksmei, rīcībai.
lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, izdabāt (kādam).
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
nicināt Izturēties (pret ko) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību.
godāt Izturēties ar cieņu, izrādīt pagodinājumu; atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu.
distancēties Izturēties atturīgi, rezervēti.
sliet degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
sliet degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumdīt izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumt Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
celt degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
celt degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
lūkoties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
raudzīties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
skatīties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (par dzīvniekiem).
locīt ceļus izturēties godbijīgi; izturēties pazemīgi.
iznesties Izturēties iznesīgi.
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
muļķoties Izturēties nenopietni, aušīgi; arī niekoties, draiskoties, blēņoties.
rotaļāties Izturēties nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
klīrēties Izturēties pārspīlēti smalki; nevajadzīgi kautrēties, arī tiepties.
krūtis izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūti izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūtis izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūti izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
pazemoties Izturēties pazemīgi; pazemot sevi.
paklausīt Izturēties pēc (cilvēka gribas, pavēles).
turēt sevi rokās izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
tiranizēt Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
apēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
aprīt bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
noēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
ēst bez sāls (kādu) izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
nievāt Izturēties pret kādu nicinoši, pazemojoši; pelt.
ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibinot tuvākas attiecības.
ākstīties Izturēties skaļi, izaicinoši, censties pievērst sev uzmanību ar savu uzvedību, apģērbu u. tml.; muļķoties.
ālēties Izturēties skaļi, trokšņaini, arī neapvaldīti, nepieklājīgi.
nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
atstumt Izturēties vēsi, atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
pieiet Izturēties, attiekties (kādā veidā); pievērsties (kam).
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni, zemiski.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību.
dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas, nesaprotami.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
padzīvot Kādu laiku atrasties, uzturēties noteiktā vietā.
sabūt Kādu laiku būt, uzturēties (kur, kādā vietā).
nomaisīties Kādu laiku būt, uzturēties (kur), maisīties (pa kurieni).
pavandīties Kādu laiku uzturēties (kur), meklējot (ko).
termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
koloniālais karš karš, kuru sāk, lai iekarotu vai paturētu kolonijas vai panāktu to pārdali.
kārtībnieks Kārtības sargātājs, uzturētājs.
īdēt Klusu, aizturēti vaidēt, raudāt.
kosmiskā stacija kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši uzturēties un kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem kosmosā.
pieķerties Ķerties (pie kā, kam klāt), piem., lai pieturētos.
ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
aplāpīt Lāpot uzturēt kārtībā (kāda drēbes).
planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (par putniem).
drošības līdzeklis līdzeklis, ko izmanto, lai panāktu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā neizvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas.
tpr Lieto, lai apturētu zirgu.
kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
uzkraut kaklā Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
uzkraut uz kakla Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
ņemt Ļaut (kādam) uzturēties, apmesties (kur).
sargāt kā no uguns ļoti censties atturēt (kādu no kā).
sargāties kā no uguns ļoti censties atturēties (no kā).
turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties.
apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt konstruktīvs elements.
uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk.
laist Neaizturēt, neaizkavēt (kā) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
cauri Neaizturēt.
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
nospļauties Neievērot, izturēties vienaldzīgi, ignorēt.
uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
pabūt Neilgu laiku uzturēties (kur, kādos apstākļos).
paviesoties Neilgu laiku uzturēties (kur); uz neilgu laiku ierasties (kur, pie kā).
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
pieturēt Neilgu laiku, mazliet turēt pie sevis.
salūzt Neizturēt, padoties; psiholoģiski sabrukt.
bloķēt Neļaut izmantot; aizturēt.
saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist.
sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz vājuma, pārdzīvojuma u. tml.) nokrist, saļimt.
sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem, dzīvniekiem); saļimt.
ļimt Nespēt noturēties stāvus un krist; kļūt ļenganam.
slīkt Nespēt noturēties virs ūdens un grimt, ūdenim ieplūstot elpošanas ceļos (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
elsas Nevienmērīga, aizturēta elpošana (piem., raudot).
plēst ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
noraut ādu pār acīm Nežēlīgi izturēties, izkalpināt.
bendēt Nežēlīgi, necilvēcīgi izturēties (pret kādu); nogalināt.
spļaut virsū (kādam, uz ko) nicinoši, aizvainojoši izturēties, attiekties (pret kādu, ko).
nerādīt Nolieguma darb. --> rādīt; novietot, turēt (ko) tā, lai cits to nevar uztvert ar redzi.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts, sasaistīts; aizstājot priedēkli sa-, norāda, ka (kas) tiek tverts, ķerts, saistīts, turēts.
vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
aizlūgt Noturēt aizlūgumu; lūgt Dievu (par kādu, par ko).
noturēties Noturēt savu ķermeni līdzsvarā un nenokrist; palikt (noteiktā stāvoklī).
nobalansēt Noturēt sevi līdzsvarā, saglabāt savu līdzsvaru.
saturēt grožos noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
balansēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
slodzīt Novietot (ko) zem sloga; novietot (kam) virsū slogu; turēt zem sloga.
rādīt Novietot, turēt (ko) tā, lai cits to var uztvert ar redzi.
ieļaunoties Ņemt (kādam) ko ļaunā; sākt turēt ļaunu prātu (uz kādu).
apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus).
panest Paciest, izturēt.
atsacīties Paciest, samierināties (ar kā trūkumu), atturēties (no kā).
ciesties Paciest; izturēt.
apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
nospiest Pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
balstīt Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk rīkoties, izturēties ļoti nesavaldīgi; satracināt.
ieļaunot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk turēt ļaunu prātu.
apstādināt Panākt, ka apstājas, nevirzās tālāk; apturēt.
pievākt Paņemt (parasti bez atļaujas) un paturēt pie sevis.
atņemt Paņemt (piem., ar varu) no kāda, lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
pacelt Paņemt augšā; ceļot pavirzīt (ko satvertu) uz augšu (piem., lai turētu, pārvietotu).
obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
iziet caur uguni un ūdeni pārdzīvot un izturēt lielas grūtības.
laist Pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; atbrīvot.
atlaist Pārstāt turēt; atņemt rokas (no kā).
laisties Pārstāt turēties (pie kā).
nolikt Pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību, pārstāt turēt rokās (ko).
apstādināt Pārtraukt, apturēt (mašīnas, mehānisma) darbību.
nest Pārvietojoties turēt (ķermeni, ķermeņa daļu) noteiktā stāvoklī, valkāt (ko) noteiktā veidā.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, uzturētu un stiprinātu veselību.
mist Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
rezidēt Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
sēdēt mājās pastāvīgi uzturēties mājās.
kā pie tiesas patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
iesālīt Paturēt sev (ko kāda atraidītu, nepieņemtu).
apglabāt Paturēt sevī, neizpaužot citiem.
saglabāt Paturēt, nezaudēt.
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.
apieties Paust, parādīt savu attieksmi, arī izturēties (pret cilvēku, arī dzīvnieku).
pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
mīt ar kājām dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
mīt ar kāju dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
izlauzties Pēkšņi parādīties (par to, ko cenšas aizturēt).
stūrēt Peldot, lidojot u. tml., ieturēt vai mainīt virzienu ar kādu ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
karāties Pieķeroties (kur, pie kā) turēties bez atbalsta.
ierast Pierast, ieradināties (ko darīt, kā izturēties).
sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā.
drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
atbalstīt Pieturēt (kādu), palīdzot pārvietoties.
apturēt Pieturēt (par transportlīdzekli).
kavēties Pieturēt, stāvēt (kādu laiku) – par transportlīdzekļiem.
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
tverties Rast patvērumu, glābties (kur); uzturēties (kur).
saistīties Refl. --> saistīt (1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
pavadiņa Regulējama jostiņa, kas apņem bērna vidukli un plecus un palīdz noturēt mazuli, tam staigājot.
policijas reģistrs reģistrs, kas satur informāciju par personām, kas izdarījušas noziegumu vai turētas aizdomās par to.
darīt Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām, principiem); ievērot (piem., kārtību).
sekot Rīkoties, izturēties pēc (kāda) parauga.
ņemties Rosīgi, enerģiski darboties; skaļi, trokšņaini izturēties.
padoms Rosinājums, ieteikums kā rīkoties, izturēties.
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; izturēties nedroši, kautrīgi, parasti aiz neziņas, šaubām.
jokot Runāt, izturēties nenopietni.
jokoties Runāt, izturēties nenopietni.
liekuļot Runāt, izturēties nepatiesi, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
vilkt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
sākt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu.
noturēt Saglabāt (ko); paturēt, neatdot (piem., ieņemto stāvokli).
iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu (parasti, lai apturētu asiņošanu).
viss krīt no rokām (ārā) saka, ja (piem., uztraukumā) nevar noturēt priekšmetus, tie krīt zemē.
izlaužas uz āru saka, ja kas neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piem., ko darīt, kā izturēties).
saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties; izlikties.
zem Saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū, iet, vest, turēt u. tml.
prast godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
prasties godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
stāvēt (kam) pāri Saprātīgi, godprātīgi attiekties, izturēties (pret ko, arī kādu).
žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
saņemt Sasaistīt, saturēt (piem., apģērba gabalu, matu sakārtojumu).
ietvert Saturēt (sevī, savā sastāvā).
ietverties Satverot (ko) turēties; ieķerties.
saņemt Satvert (parasti ar rokām), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
ķerties Satvert ar rokām (ap ko); pastiept, pielikt roku, lai (ko) ņemtu, turētos (pie kā).
paņemt Satvert ar roku vai rokām (ko), lai (to) iegūtu, paturētu, pārvietotu u. tml.
uztvert Satvert, aizturēt (par ierīcēm, priekšmetiem).
pieturēt Satvert, saturēt (ko), lai (tas) nekustētos.
pasaudzēt Saudzīgi izturēties (pret kādu).
turēt (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
ēsties Savstarpēji naidoties; izturēties naidīgi (pret kādu).
komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
stiklbetons Sienu paneļi, arī pārseguma plātnes ar dzelzsbetonā iestrādātiem stikla blokiem; ar stikla lauskām fakturēti dzelzsbetona paneļi.
turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu).
prasme Spēja (dzīvniekam) izturēties kādā veidā.
ugunsdrošība Spēja izturēt augstu temperatūru, atklātu liesmu.
spēkrata vadāmība spēja noturēt un viegli mainīt kustības virzienu atbilstoši vadītāja iedarbībai uz vadības ierīcēm.
panesamība Spēja panest, izturēt.
dzīvotspēks Spēja pastāvēt, izturēt (nelabvēlīgos apstākļos).
izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
paciest Spēt izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus).
panest Spēt izturēt (piem., zāļu iedarbību, kādu stāvokli).
iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
nostāvēt Spēt noturēties stāvus.
paciest Spēt pakļauties pielāgoties (nevēlamu apstākļu, sāpju, negatīva psihiska stāvokļa u. tml. iedarbībai) un izturēt (to).
spītēt Spītīgi izturēties, rīkoties, paust spītību (pret kādu).
patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
balsot Stāvēt brauktuves malā ar paceltu roku, lai apturētu transporta līdzekli.
bezmiegs Stāvoklis, arī laikaposms, kad cilvēkam nākas atturēties no miega, būt nomodā.
nobalsot Stāvot brauktuves malā ar paceltu roku, apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli).
pieturstienis Stienis (sabiedriskā transporta līdzeklī), kas paredzēts, lai pie tā turētos.
sētnieks Strādnieks, kura darba pienākums ir uzturēt kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, zaļo zonu, kāpņu telpas.
ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, lai, piem., izkļūtu, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) – par dzīvniekiem, augiem.
tvert Strauji virzīt roku (arī pirkstus, plaukstu, kādu rīku) cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
peldošs Tāds (objekts), kas veidots tā, lai varētu turēties uz ūdens virsmas.
traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kosmoss Tāds, kas ir paredzēts, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā; tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
iela Tāds, kas mēdz uzturēties ārpus mājas (piem., klaiņojot pilsētā, pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas).
neizturīgs Tāds, kas nav spējīgs izturēt palielinātu fizisku slodzi vai kādus nelabvēlīgus apstākļus.
neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (kāda veida) nelabvēlīgu iedarbību.
neizturīgs Tāds, kas nevar izturēt nelabvēlīgus (augsnes, klimatiskos) apstākļus.
sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
ilgmūžīgs Tāds, kas spēj būt, pastāvēt, noturēties ilgu laiku.
sīksts Tāds, kas spēj izturēt, pārciest grūtības; tāds, kas nepadodas; izturīgs (1), neatlaidīgs (1).
kā (no) dzelzs Tāds, kas var daudz izturēt, paciest, arī ļoti stingrs, nepiekāpīgs.
izturīgs Tāds, kas var izturēt (ko nelabvēlīgu).
izturīgs Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nenolietojas.
izturīgs Tāds, kas var izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos u. tml. apstākļus (par augiem, to daļām).
panesams Tāds, ko var paciest, izturēt.
parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz uzturēties, doties, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
omulīgs Tāds, kur ir ērti, patīkami uzturēties; mājīgs.
mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties, uzturēties; tāds, kur var ērti justies (parasti par telpām).
sastērķelēt Tāds, kur izpaužas sasaistītība; tāds, kur nevar brīvi izturēties, justies.
neomulīgs Tāds, kur nav patīkami uzturēties; nemājīgs.
neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
nemīlīgs Tāds, kurā nav mājīguma; tāds, kurā nav patīkami uzturēties.
intriga Tas, kas tiek turēts slepenībā, noslēpumā.
izolators Telpa aizturēto īslaicīgai izvietošanai.
spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
kuluāri Telpas (piem., pie parlamenta sēžu zāles, skatītāju zāles teātrī), kur var uzturēties oficiālo pasākumu starplaikos; gaitenis; koridors.
dzīvais stūrītis telpas daļa (piem., skolā), kur tiek turēti nelieli dzīvnieki, augi.
neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
hidrotērps Tērps, kas paredzēts, lai uzturētos (parasti aukstā) ūdenī.
veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes vai koleģiālas institūcijas lēmuma stāšanos spēkā; šādu tiesību īstenošana.
izļodzīties Tikt izļodzītam; kļūt vaļīgam, neturēties stingri.
stāvēt Tikt turētam, atrasties (kur) – par dzīvniekiem.
vietņvedis Tīmekļa vietnes veidotājs un/vai uzturētājs, administrators.
kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (ko).
kopt Tīrīt, labot, uzturēt kārtībā.
ignorēt Tīši neievērot (ko), neņemt vērā; nevērīgi izturēties (pret ko).
turēt pie rokas turēt (ko) novietotu tuvu, līdzās.
turēt pa rokai turēt (ko) novietotu tuvu, līdzās.
turēt aiz atslēgas turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
turēt aiz trim atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
turēt aiz septiņām atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
turēt aiz deviņām atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
turēt grožos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
turēt rāmjos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
autostops Tūrisma, pārvietošanās veids – ceļošana, braukšana ar ceļā apturētu automobili bez maksas.
ņemt Tvert (ar roku vai rokām), lai (ko) turētu vai novietotu, pārvietotu.
tverties Tvert (ko), lai pieturētos (pie tā), atbalstītos (pret to).
ņemt Tvert (priekšmetu ar roku vai rokām), lai (to) dabūtu, turētu, lietotu, izmantotu, arī lai novietotu, pārvietotu.
aizturēt Uz laiku apcietināt (par nozieguma vai smaga pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētu personu).
klēpis Uz rokas, arī rokās (turēt, nest kādu).
pīties Uzturēt (parasti tuvas draudzīgas) attiecības (ar kādu).
radoties Uzturēt aktīvas radniecības attiecības.
saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.).
cerēties Uzturēt nopietnas attiecības, cerot uz apprecēšanos, kāzām.
dzīvot Uzturēt sevi (materiāli).
tīties Uzturēt, parasti ciešas, attiecības (ar kādu, kādiem).
dzīvot Uzturēties (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem).
nodauzīties Uzturēties (kādu laiku), klīst, klejot (pa kurieni).
ziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema.
pārlaist Uzturēties (kur), kamēr pāriet (piem., nelabvēlīgi laikapstākļi).
ganīties Uzturēties (kur); klīst, klaiņot (par cilvēku).
rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus.
dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
perināties Uzturēties noteiktā vietā (par sabiedrībā nevēlamām personām).
nodzīvot Uzturēties, atrasties (kādu laikposmu kur, pie kāda).
mitināties Uzturēties, atrasties (kur) – parasti par dzīvniekiem.
dzīvot Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem).
piemist Uzturēties, mitināties (kur).
apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (transportlīdzekļus, mašīnas, ierīces, mehānismus u. tml.).
mērcēt Vairākkārt gremdēt, arī (kādu laiku) turēt šķidrumā.
turēties pa gabalu vairīties, atturēties (no kā).
slēpties Vairīties, izturēties tā, lai netiktu atrasts, pazīts, ievērots, traucēts.
turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
patvēruma tiesības valsts piešķirtas tiesības iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
manevrēt Veikli, arī viltīgi rīkoties, izturēties.
strādāt Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
ņemt Vest (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
herolds Viduslaikos – karaļa vai vietējā feodāļa rīkojumu, pavēļu u. tml. paziņotājs; liecinieku izsaucējs tiesā; kārtības uzturētājs svētkos.
aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties.
tēvs Viena no trim līdzvērtīgām Trīsvienības personām, Dievs kā visa radītājs, valdītājs un uzturētājs.
patvērums Vieta, kur var uzturēties, noslēpties, pasargāties (no kā nevēlama).
bizmanis Vīrietis ar bizi – simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco.
pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko); virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
aizķerties Virzoties tikt apturētam; ieķerties (kur).
zaudēt (sa)prātu zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
dadzītis Žubīšu dzimtas neliels dziedātājputns ar daudzkrāsainu apspalvojumu (mēdz uzturēties parkos, dārzos); ciglis [Carduelis carduelis].

turēt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

turēt

LLVV

turēt

MEV

turêt