bezmiegs
bezmiegs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nespēja vai grūtības iemigt un gulēt dziļā, ilgstošā miegā.
PiemēriNaktīs mocīja bezmiegs.
- Naktīs mocīja bezmiegs.
- Pamosties un bezmiegā vāļāties līdz rītam.
- Zāles pret bezmiegu.
2.Stāvoklis, arī laikaposms, kad cilvēkam nākas atturēties no miega, būt nomodā.
PiemēriNo bezmiega iekaisušas acis.
- No bezmiega iekaisušas acis.
- Dežūrā aizvadīta bezmiega nakts.