bezmiegs
bezmiegs vīriešu dzimte, lietvārds
1.Nespēja vai grūtības iemigt un gulēt dziļā, ilgstošā miegā.
PiemēriNaktīs mocīja bezmiegs.
2.Stāvoklis, arī laikaposms, kad cilvēkam nākas atturēties no miega, būt nomodā.
PiemēriNo bezmiega iekaisušas acis.