pozēt
pozēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam, fotogrāfam u. tml.
PiemēriPozēt gleznotājam pusguļus.
- Pozēt gleznotājam pusguļus.
- Viņa pozēja kameras priekšā.
- Dejotāji pozē fotogrāfiem.
- Pozēt žurnālam, reklāmai.
2.Samāksloti, arī maldinoši izturēties; izlikties.
PiemēriViņš vienmēr pozē.
- Viņš vienmēr pozē.
- Nepozē, esi tāds, kāds tu esi!
Cilme:No franču poser.