prasme
prasme dsk. ģen. -mju sieviešu dzimte, lietvārds
1.Spēju, īpašību kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai); mācēšana.
PiemēriPrasme saimniekot, strādāt.
1.1.Spēja (dzīvniekam) izturēties kādā veidā.
PiemēriSunim piemīt prasme labi orientēties telpā.