prasme
prasme dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Spēju, īpašību kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai); mācēšana.
PiemēriPrasme saimniekot, strādāt.
- Prasme saimniekot, strādāt.
- Prasme vadīt uzņēmumu.
- Prasme rīkoties sarežģītās situācijās.
- Apgūt prasmi darboties ar datoru.
- Valodas prasmes līmenis.
1.1.Spēja (dzīvniekam) izturēties kādā veidā.
PiemēriSunim piemīt prasme labi orientēties telpā.
- Sunim piemīt prasme labi orientēties telpā.
- Ierīkota [stārķu ligzda] ar tādu prasmi, ka noturas visos vējos..