Paplašinātā meklēšana
Meklējam prasme.
Atrasts vārdos (11):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (90):
- profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
- peldētprasme Cilvēka prasme peldēt.
- drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
- lietpratējs Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
- nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
- nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
- virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
- atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
- specializēts Divd. --> specializēt; tāds, kas iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes.
- pavārmāksla Ēdienu gatavošanas māksla, prasme; ēdienu gatavošana.
- praktizēties Iegūt prasmes, iemaņas, pieredzi, vingrinoties (piem., amatā, darbā).
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
- pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
- stiprā puse jautājums, darbības nozare, joma, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, prasme.
- vājā vieta jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- tvēriens Labas spējas, laba prasme; ķēriens (3).
- ķēriens Labas spējas, laba prasme.
- analfabētisms Lasīt un rakstīt neprasme.
- māksla Liela, meistarīga prasme, māka.
- prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
- ābece Mācību grāmata burtu un lasītprasmes apguvei.
- lasāmā grāmata mācību grāmata lasītprasmes attīstīšanai, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātnisku, publicistisku rakstu fragmenti.
- strādātmāka Māka, prasme strādāt.
- disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
- kurss Nodarbību cikls kvalifikācijas celšanai, kādas prasmes, iemaņu iegūšanai.
- ie- Norāda, ka darbības gaitā tiek iegūtas iemaņas, prasme.
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- pārbaudīt Novērtēt (piem., mācību procesā iegūtās zināšanas, prasmes).
- specializēt Panākt, ka (kāds) iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes (kādā darbības nozarē).
- pamācīties Pēc kāda parauga veidot savas prasmes, iemaņas.
- rutīna Pieredzē iegūta automatizēta (darba) prasme, iemaņas; radošuma trūkums (darba) veikšanā.
- rakstītprasme prasme (parasti pareizi) rakstīt; rakstpratība.
- rakstītmāka prasme izteikties labā rakstu valodā.
- lasītprasme prasme lasīt [1] (1).
- mācītprasme prasme mācīt, sniegt zināšanas, praktiskas iemaņas u. tml.
- rakstītprasme prasme rakstīt (parasti pareizi) kādā svešvalodā.
- kaligrāfija prasme rakstīt skaisti, ar mākslinieciski izveidotiem burtiem; šāda raksta veidošanas paņēmienu kopums; daiļrakstīšana.
- rakstpratība prasme rakstīt.
- runātprasme prasme runāt (parasti svešvalodā).
- saimnieciskums prasme saimniekot.
- spēlētprasme prasme spēlēt (1).
- spēlētprasme prasme spēlēt (3).
- digitālā rakstpratība prasme strādāt ar datoru un darboties interneta vidē.
- datorprasme prasme strādāt ar datoru.
- strādātprasme prasme strādāt.
- maņa prasme, spēja; iemaņas.
- talants prasme, spējas ko veikt, darīt.
- veiksme prasme, veiklība (darbībā, darbā), kas rada pozitīvu rezultātu.
- nags prasme, veiklība (kādā nodarbē).
- neprasme prasmes trūkums.
- neformālā izglītība programmas, kas rada iespēju apgūt prasmes, attīstīt personību, socializēties u. tml. ārpus formālās izglītības.
- rakstītmāka Rakstītprasme.
- rakstīšana Rakstītprasmes apgūšana.
- profesionāls Saistīts ar profesiju, tās iegūšanu; tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju gūtās zināšanas, prasme.
- būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
- māka Spēja (ko) veikt, izdarīt; prasme, mācēšana.
- iejūta Spēja, prasme iejusties (2); izjūta.
- gribasspēks Spēja, prasme realizēt savus nodomus, sasniegt mērķi, pārvarot kādas grūtības.
- meistarīgs Tāds, kam ir izcila prasme, spējas, arī talants (piem., kādā profesijā, mākslas nozarē).
- skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, prasmes; arī mācīts.
- prasmīgs Tāds, kam ir laba prasme (par cilvēku).
- stiprs Tāds, kam ir labas zināšanas, arī prasme, pieredze (kādā nozarē).
- lietpratīgs Tāds, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- nemākulīgs Tāds, kam nav pietiekamas prasmes, iemaņu, zināšanu (kāda darba, darbības veikšanai).
- nespējīgs Tāds, kam nav spēju, prasmes vai atbilstošu īpašību ko darīt, veikt.
- neprasmīgs Tāds, kas slikti, nemākulīgi, bez pietiekamas prasmes (ko) dara, veic.
- neprasmīgs Tāds, ko dara, veic slikti, nemākulīgi, bez pietiekamas prasmes.
- nemākulīgs Tāds, kurā izpaužas pietiekamas prasmes, iemaņu, zināšanu trūkums.
- talantīgs Tāds, kurā izpaužas talants, arī augsta profesionāla prasme (par darbu, darbību).
- pilnvērtīgs Tāds, kura personības īpašības, darba prasme, zināšanas pilnīgi atbilst noteiktām sabiedrības prasībām, arī sabiedrības ideālam.
- smalks Tāds, kura veikšanai nepieciešama izcila prasme, zināšanas, arī talants; tāds, kas ir sarežģīts, augsti kvalificēts.
- kvalificēts Tāds, kura veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija (1), zināšanas, prasme; tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- nulle Tas, kam nav nekādu zināšanu, nekādas prasmes (kādā jomā).
- iepraktizēties Vairākkārt veicot (noteiktas darbības), ilgstošāk strādājot, iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, veiklību u. tml.
- novērtēt Vērtējot pēc pieņemtas sistēmas, noteikt (zināšanu, prasmes u. tml.) līmeni, pakāpi.
- autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme uz citiem (piem., prasmes, zināšanu dēļ).
- pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
- karamāksla Zināšanas un prasme vadīt karadarbību.
- gudrība Zināšanu kopums; arī prasme, māka.
- pārbaudījums Zināšanu, prasmes pārbaude (kādā mācību priekšmetā); eksāmens.
- tests Zināšanu, prasmes pārbaude ar standartizētiem uzdevumiem.
Atrasts piemēros (44):
- aldaris Aldara amata prasme.
- saspēlēties Ansamblī svarīga ir prasme saspēlēties.
- secināt Aplūkojot aptaujas datus, var secināt, ka valodas prasmes līmenis lēnām pieaug.
- arod- Arodprasme.
- izstrādāties Izstrādājusies smalka amata prasme.
- haltūrists Jaunais režisors ir pilnīgs haltūrists, kura prasmes ir visnotaļ ierobežotas.
- jezuītisks Jezuītiska prasme ticami noliegt nevēlamo.
- komunikācija Komunikācijas prasme.
- arods Ķirurga aroda prasme.
- peldētprasme Laba peldētprasme.
- datorprasme Labas datorprasmes.
- stoicisms Latviešu spēcīgākā iezīme ir stoicisms, prasme pastāvēt.
- mantot Mantot amata prasmes no paaudzes uz paaudzi.
- ne- Neprasme.
- neprasme Neprasmes dēļ sabojāt mehānismu.
- nodot Nodot tālāk senās amatu prasmes.
- pašnovērtējums Objektīvs svešvalodu prasmes pašnovērtējums.
- spēlētprasme Pianista spēlētprasme.
- pilnīgot Pilnīgot savas valodu prasmes.
- suģestēt Politiķim piemita oratora spējas un prasme suģestēt auditoriju.
- ritmizēt prasme dziedāt un ritmizēt pēc notīm.
- komunicēt prasme lietišķi komunicēt.
- maskēties prasme maskēties.
- prasme prasme rīkoties sarežģītās situācijās.
- sabalansēt prasme sabalansēt vajadzības ar iespējām.
- sadalīt prasme sadalīt savu enerģiju.
- prasme prasme saimniekot, strādāt.
- uzstāties prasme uzstāties publiski.
- prasme prasme vadīt uzņēmumu.
- prezentācija Prezentācijas prasme.
- runātprasme Runātprasmes pārbaude, uzdevumi.
- saprasme Savstarpējā saprasme.
- zudība Senās prasmes jaunie nezina, un tās pamazām iet zudībā.
- sociāls Sociālās prasmes dzīvot sabiedrībā.
- prasme Sunim piemīt prasme labi orientēties telpā.
- supervīzija Supervīzijas programmas īstenošana uzlabo darbinieku emocionālo un psiholoģisko noturību, saskarsmes prasmes ar klientu, apkalpošanas kvalitāti.
- pieejamība Tēlnieka pieejamība, prasme ātri tuvoties citiem dažu labu pavedināja sevi pieskaitīt Zāles tuviem paziņām vai pat draugiem.
- sievietība Tikai ar gadiem rodas gudrība un prasme izcelt savu sievietību.
- pavērt Valodas prasme paver jaunas iespējas.
- prasme Valodas prasmes līmenis.
- noderēt Valodu prasme dzīvē ļoti noderēs.
- atestācija Valsts valodas prasmes atestācija.
- rakstītprasme Veikla lasītprasme un rakstītprasme nodrošina kvalitatīvus rezultātus mācībās.
- rakstītprasme Viņa rakstītprasme angļu valodā tika novērtēta kā teicama.
prasme citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV