nespējīgs
nespējīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nespējīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nespējīgi apstākļa vārds
nespējība lietvārds; sieviešu dzimte
nespējīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas fiziski vai garīgi nav spējīgs ko darīt, veikt; nespēcīgs.
PiemēriVecs un nespējīgs cilvēks.
- Vecs un nespējīgs cilvēks.
- Nespējīgs invalīds.
- Mazulis ir vājš un dzīvot nespējīgs.
- Darba nespējīga persona.
Stabili vārdu savienojumiMaksāt nespējīgs. Rīcības nespējīgs.
- Maksāt nespējīgs — maksātnespējīgs.
- Rīcības nespējīgs — tāds, kam (piem., garīgas slimības dēļ) nav tiesību veikt juridiskas darbības un kas nav atbildīgs par savu rīcību.
2.Tāds, kam nav spēju, prasmes vai atbilstošu īpašību ko darīt, veikt.
PiemēriNespējīgs students.
- Nespējīgs students.
- Nespējīgs īstenot savus sapņus.
- Būt nespējīgam vadīt uzņēmumu.