nespēcīgs
nespēcīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nespēcīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nespēcīgi apstākļa vārds
nespēcība lietvārds; sieviešu dzimte
nespēcīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam nav spēka, fiziski vājš, vārgs.
PiemēriSlims, nespēcīgs cilvēks.
- Slims, nespēcīgs cilvēks.
- Esmu kļuvis vecs un nespēcīgs.
- Nespēcīgas rokas, kājas.
- Nespēcīga balss.
1.1.Vārgs, izstīdzējis (par augiem, to daļām).
PiemēriJa sēklas sabērs pārāk cieši, stādi izaugs nespēcīgi.
- Ja sēklas sabērs pārāk cieši, stādi izaugs nespēcīgi.
2.Tāds, kas nav pietiekami spēcīgs, stiprs; nevarīgs, nespējīgs, vājš.
PiemēriMilitāri nespēcīga valsts.
- Militāri nespēcīga valsts.
- Esam nespēcīgi aizstāvēt savas intereses.
- Nespēcīgās dusmās aizcirst durvis.