nespējnieks
nespējnieks vīriešu dzimte, lietvārds
nespējniece dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
PiemēriVecaistēvs nu kļuvis nespējnieks.
Stabili vārdu savienojumiNespējnieku nams.
1.1.Tas, kas nav spējīgs vai neprot (ko darīt, veikt); nepraša.
PiemēriNevajag uzņemties darbu, kurā tu esi galīgs nespējnieks.