nespējnieks
nespējnieks lietvārds; vīriešu dzimte
nespējniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
PiemēriVecaistēvs nu kļuvis nespējnieks.
- Vecaistēvs nu kļuvis nespējnieks.
- Ievietot nespējnieci veco ļaužu pansionātā.
Stabili vārdu savienojumiNespējnieku nams.
- Nespējnieku nams — vēsturisks veco ļaužu un invalīdu aprūpes iestāde, kas pastāvēja Latvijas pagastos līdz Latvijas valsts nodibināšanai.
1.1.Tas, kas nav spējīgs vai neprot (ko darīt, veikt); nepraša.
PiemēriNevajag uzņemties darbu, kurā tu esi galīgs nespējnieks.
- Nevajag uzņemties darbu, kurā tu esi galīgs nespējnieks.
- Pilnīgs nespējnieks šajā jomā.
- Komandā ir virkne nespējnieku.