satracināt
satracināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
PiemēriJa mājas dzīvē mani satracina kādi sīkumi, es mēdzu skaļāk aizcirst durvis.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
PiemēriSuņi satracinājuši lāci.