Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
turētājs
turētājs [turêtãjs] vīriešu dzimte, lietvārds
turētāja sieviešu dzimte, lietvārds
1.Darītājs → turēt.
PiemēriAkciju, ķīlas turētājs.
2.formā: vīriešu dzimte Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
PiemēriSalvešu turētājs.