tureklis
tureklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
PiemēriVelosipēda roku turekļi.
- Velosipēda roku turekļi.
- Slēpošanas pacēlāji ar turekļiem.
- Slimnieka gulta ar diviem turekļiem.
- Iebūvēt turekļus dušas kabīnē.
1.1.Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
PiemēriLietussarga tureklis.
- Lietussarga tureklis.
- Izkapts turekļi var būt dažādas formas.
- Lāpstas kāta galā bija īpašs tureklis.
- Sietiņš ar koka turekli.
- Konteineru turekļi.
2.Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
PiemēriGlāžu turekļi.
- Glāžu turekļi.
- Lampas tureklis.
- Iekārt puķes dekoratīvos turekļos.
- Karogu nostiprina tureklī.
- Nolikt telefonu tureklī.