Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
šūpot
šūpot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
šūpojiens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas.
PiemēriVējš šūpo koku galotnes.
2.Kustināt šurp turp.
PiemēriBezrūpīgi šūpot kājas.