Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tiepties
tiepties tiepjos, tiepies, tiepjas, pag. tiepos darbības vārds; atgriezenisks
Neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos.
PiemēriČīkstēt un tiepties dažkārt mēdz visi bērni.
  • Čīkstēt un tiepties dažkārt mēdz visi bērni.
  • Tiepties par tīriem niekiem.
  • "Bet es gribu zirgu!" zēns tiepjas.