klaigāt
klaigāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju intransitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt kliegt, saukt; vairākkārt sasaukties.
PiemēriBērni klaigādami skrien no kalna.
1.1.transitīvs Skaļā, kliedzošā balsī teikt, runāt (ko).
PiemēriDežurants klaigāja: "Uzmanību, uzmanību!"
1.2.pārnestā nozīmē Vairākkārt publiski paust neapmierinātību, sašutumu (par ko).
PiemēriPar šo gadījumu klaigāja visas avīzes.
2.formā: trešā persona Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (par dažiem putniem).
PiemēriKlaigā kaijas.