ekscentriķis
ekscentriķis lietvārds; vīriešu dzimte
ekscentriķe lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
PiemēriMuzikālie ekscentriķi.
- Muzikālie ekscentriķi.
1.1.Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
PiemēriMeistars bija neparasti ražīgs līdz pat mūža novakarei, atļāvās būt ekscentriķis, kritizētājs, asās patiesības teicējs un brīvdomātājs.
- Meistars bija neparasti ražīgs līdz pat mūža novakarei, atļāvās būt ekscentriķis, kritizētājs, asās patiesības teicējs un brīvdomātājs.
Cilme:No franču excentrique, kam pamatā latīņu ex ‘no, ārpus’ un centrum ‘centrs’.