izpirkt
izpirkt -pērku [-pȩ̄̀rku], -pērc, -pērk [-pȩ̄̀rk], pag. -pirku transitīvs, darbības vārds
1.Nopirkt (daudz vai visu).
PiemēriIzpirkt šīsdienas laikrakstus.
1.1.Pērkot (daudz vai visu), iztukšot.
PiemēriIzpirkt veikalu gandrīz tukšu.
1.2.Pērkot izdot (visu naudu).
PiemēriIzpirkt naudu saldumos.
2.Pērkot iegūt īpašumā (maksājot pa daļām, ņemot kredītu u. tml.).
PiemēriIzpirkt zemi, nekustamo īpašumu.
2.1.Atdot (aizdevumu), saņemot atpakaļ (ieķīlāto).
PiemēriIzpirkt vekseli.
2.2.Atbrīvot (kādu), samaksājot (prasīto).
PiemēriIzpirkt no gūsta.
3.Izlabot, vērst par labu (savu rīcību, izturēšanos).
PiemēriIzpirkt savu vainu, kļūdu.
Stabili vārdu savienojumiIzpirkt grēkus.