sapņot
sapņot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
sapņojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Redzēt sapņus (miegā).
PiemēriSuns sapņo un miegā rausta ķepas.
- Suns sapņo un miegā rausta ķepas.
1.1.transitīvs Redzēt (ko) sapnī.
PiemēriVai tu ko sapņoji?
- Vai tu ko sapņoji?
- Naktī mēdzu sapņot krāsainus, spilgtus sapņus.
2.Iedomāties, iztēloties (ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
PiemēriMan ir darbs, par kuru varēju tikai sapņot.
- Man ir darbs, par kuru varēju tikai sapņot.
- transitīvs Es sapņoju, ka kādu dienu tu būsi mana sieva.
Stabili vārdu savienojumiNav ko sapņot.
- Nav ko sapņot — saka par ko tādu, kas nav iespējams, kas nekad nevar notikt.