sapņot
sapņot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
sapņojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Redzēt sapņus (miegā).
PiemēriSuns sapņo un miegā rausta ķepas.
1.1.transitīvs Redzēt (ko) sapnī.
PiemēriVai tu ko sapņoji?
2.Iedomāties, iztēloties (ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
PiemēriMan ir darbs, par kuru varēju tikai sapņot.
Stabili vārdu savienojumiNav ko sapņot.