klakšķināt
klakšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds
1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
PiemēriKlakšķināt klaviatūru, slēdzi.
- Klakšķināt klaviatūru, slēdzi.
Stabili vārdu savienojumiKlakšķināt ar mēli.
- Klakšķināt ar mēli intransitīvs — radīt raksturīgas, paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Radīt raksturīgas, klakšķiem līdzīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
PiemēriMednis riestā klakšķina.
- Mednis riestā klakšķina.