pūkojums
pūkojums [pũkuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Uzkārsta pūku kārta (piem., uz auduma).
PiemēriMīksts, maigs jakas pūkojums.
2.Mīkstu, smalku matiņu kopums (augiem, to daļām).
PiemēriSalvijas lapu pūkojums.
3.Mīkstu, smalku matu, spalvu kopums (dzīvniekam, tā ķermeņa daļām).
PiemēriDzeltens cāļu pūkojums.
4.Mīkstu, smalku matu kopums (cilvēkam).
PiemēriVīrietis ar plānu matu pūkojumu uz pakauša.