pūkojums
pūkojums [pũkuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Uzkārsta pūku kārta (piem., uz auduma).
PiemēriMīksts, maigs jakas pūkojums.
- Mīksts, maigs jakas pūkojums.
- Pūkojums šallei piešķīra apjomu un vieglumu.
2.Mīkstu, smalku matiņu kopums (augiem, to daļām).
PiemēriSalvijas lapu pūkojums.
- Salvijas lapu pūkojums.
- Kivi augļi klāti ar mīkstu pūkojumu.
- Ziedkāta pūkojums.
3.Mīkstu, smalku matu, spalvu kopums (dzīvniekam, tā ķermeņa daļām).
PiemēriDzeltens cāļu pūkojums.
- Dzeltens cāļu pūkojums.
- Kucēnam bija brūngans pūkojums.
4.Mīkstu, smalku matu kopums (cilvēkam).
PiemēriVīrietis ar plānu matu pūkojumu uz pakauša.
- Vīrietis ar plānu matu pūkojumu uz pakauša.
- Zēnam uz virslūpas varēja redzēt pirmo pūkojumu.