Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
auns
auns lietvārds; vīriešu dzimte
1.Aitu tēviņš.
PiemēriRagains auns.
  • Ragains auns.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
PiemēriKāds es esmu auns!
  • Kāds es esmu auns!
  • Vēlētāji nav dumji auni.
Stabili vārdu savienojumiAuna galva. Auna piere. Kā auns. Kā auns pie jauniem vārtiem. Nošķirt avis no auniem.
  • Auna galva idioma nievājoša ekspresīvā nokrāsa neattapīgs vīrietis; muļķis.
  • Auna piere ledāju nogludināts cietu iežu izcilnis vai klints gabals.
  • Kā auns idioma1. Ļoti ietiepīgs, stūrgalvīgs.2. Saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprotot, ir neattapīgs.
  • Kā auns pie jauniem vārtiem idioma neziņā, nesaprašanā (ko darīt); izbrīnā.
  • Nošķirt avis no auniem idioma šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
  • Stulbs kā auns idioma sarunvaloda ļoti stulbs.