rangs
rangs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dienesta pakāpe, kategorija.
PiemēriAugsta ranga ierēdnis.
- Augsta ranga ierēdnis.
- Pirmā ranga kapteinis.
- Iegūt pirmo diplomātisko rangu – atašeja rangu.
1.1.Priekšmetu, parādību grupējums pēc to nozīmīguma.
PiemēriPiedalīties augsta ranga sacensībās.
- Piedalīties augsta ranga sacensībās.
- FIFA pasaules rangu tabula.
Cilme:No vācu Rang, franču rang ‘rinda’.