rantjē
rantjē [rañtˈjè] lietvārds
Persona, kas ienākumus gūst no vērtspapīru dividendēm, noguldītā kapitāla, parādzīmju procentiem, izīrētā īpašuma ienākumiem.
PiemēriRantjē slānis.
- Rantjē slānis.
- Pēdējos gados izveidojusies rantjē šķira, kura var izdzīvot bez lielas ražošanas vai nodarbinātības.
Cilme:No franču rentier (rente ‘rente’).