šķobīt
šķobīt [šķùobît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
PiemēriŠķobīt seju dažādās grimasēs.
- Šķobīt seju dažādās grimasēs.
- Šķobīt muti.
2.Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) zaudē stabilitāti, noturību.
PiemēriŠķobīt valdību.
- Šķobīt valdību.