šķobīgs
šķobīgs [šķùobîgs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
šķobīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
šķobīgi apstākļa vārds
šķobīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas šķobās, nav stabils, drošs.
PiemēriŠķobīgs ķeblītis.
1.1.Nestabils, nenoturīgs, nedrošs.
PiemēriŠķobīgs ekonomiskais stāvoklis.
2.Tāds, kas savilkts šķībi, greizi.
PiemēriŠķobīgas grimases.