tumsonis
tumsonis [tùmsuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
tumsone [tùmsuône] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Tumsonīgs cilvēks.
PiemēriMāņticīgs, aprobežots tumsonis.
- Māņticīgs, aprobežots tumsonis.
- Dēvēt savus pretiniekus par tumsoņiem.
- Sieviete bērnu audzināšanā bija pilnīga tumsone.