tumst
tumst 3. pers. tumst, pag. tumsa intransitīvs, darbības vārds
1.Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piem., par vidi, telpu); iestāties tumsai.
PiemēriMežā jau sāka tumst.
2.Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
PiemēriPret debesīm tumst egļu galotnes.
2.1.Kļūt tumšam vai tumšākam (piem., laikapstākļu ietekmē, iestājoties tumsai).
PiemēriSaulei rietot, egļu galotnes sāk tumst.
2.2.Pakāpeniski pārstāt izstarot gaismu, pakāpeniski pārstāt spīdēt, mirdzēt, kvēlot.
PiemēriTumst saule, mēness.
2.3.pārnestā nozīmē Kļūt, būt tādam, kas pauž negatīvas emocijas (piem., par skatienu, seju).
PiemēriSievietes skatiens tumst.
3.Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli); zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piem., par prātu, apziņu).
PiemēriViņa apziņa tumst, un skatiens kļūst neskaidrs.