Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kolrābis
kolrābis -bja, dsk. ģen. -bju lietvārds; vīriešu dzimte
Kāpostu ģints dārzenis ar kālim līdzīgu paresninātu stumbru; šā auga paresninātais stublājs [Brassica caulorapa].
PiemēriAudzēt kolrābjus.
  • Audzēt kolrābjus.
  • Kolrābju salāti.
Cilme:No vācu Kohlrabi, kam pamatā itāļu cauliravi.