kolorīts1
kolorīts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Krāsu, krāsu toņu kopums (mākslas darbā); dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids.
PiemēriMaigs pasteļtoņu kolorīts.
- Maigs pasteļtoņu kolorīts.
- Māksliniekam raksturīgs ekspresīvs triepiens, piesātināts kolorīts.
- Gleznotājs izmantojis tumšu un sarkanbrūnu kolorītu.
2.Skanējuma nokrāsa, raksturīga īpatnība.
PiemēriMūzikas savdabīgais kolorīts saistīja klausītājus.
- Mūzikas savdabīgais kolorīts saistīja klausītājus.
- Skaņdarbam cauri vijās tautisks kolorīts.
- Dziesmu cikls uzrakstīts sakrālā kolorītā.
3.Raksturīgu īpatnību kopums.
PiemēriKalnu ciematiņi saglabājuši savu nacionālo stilu un neatkārtojamu kolorītu.
- Kalnu ciematiņi saglabājuši savu nacionālo stilu un neatkārtojamu kolorītu.
- Austrumniecisku kolorītu pilsētai piešķir mošeja ar minaretu.
- Rakstnieks izmantojis dažādus līdzekļus laikmeta kolorīta radīšanai.
Cilme:No itāļu colorito, kam pamatā latīņu color ‘krāsa’.