sabrūnēt
sabrūnēt 3. pers. -brūnē, pag. -brūnēja darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt brūnam (parasti karstuma iedarbībā).
PiemēriĻaut, lai cukurs uz pannas sabrūnē.
- Ļaut, lai cukurs uz pannas sabrūnē.
1.1.Kļūt brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
PiemēriSauss, sabrūnējis stiebrs.
- Sauss, sabrūnējis stiebrs.
- Sabrūnējušas kastaņu lapas.