Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
samīlēt
samīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Samīļot.
PiemēriSamīlēt mazbērnus.
1.1.sarunvaloda Būt intīmā tuvībā (ar kādu).
PiemēriAizmigt nedrīkstēja, jo vajadzēja mīļoto samīlēt.