uzbriest
uzbriest 3. pers. -briest, pag. -brieda darbības vārds; intransitīvs
uzbriedums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā.
PiemēriĻaut biezputrai uzbriest.
- Ļaut biezputrai uzbriest.
- Apliet pupiņas, lai līdz rītam uzbriest.
- Durvis mitrumā uzbriedušas.
2.Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
PiemēriKastaņām uzbrieduši pumpuri.
- Kastaņām uzbrieduši pumpuri.
- Lapu pamatne sāk uzbriest.
3.Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām); arī uztūkt.
PiemēriUzbrieduši vaigi.
- Uzbrieduši vaigi.
- No kustību trūkuma uzbriedis vēders.
- Uzbriedusi gļotāda.