grāmatnieks
grāmatnieks lietvārds; vīriešu dzimte
grāmatniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas strādā grāmatniecībā.
PiemēriLatviešu grāmatnieki.
1.1.Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, arī krājējs.
PiemēriLiels grāmatnieks.
2.joma: zooloģija Viena no četrām kuņģa daļām (atgremotājiem).
PiemēriAceknis un grāmatnieks galvenokārt regulē barības pāriešanu īstajā kuņģī.
Cilme:Latviešu valodā sākts lietot 18. gs. ar nozīmi ‘lasīt pratējs, kam pieder kāda grāmata’ (K. Karulis).