sačubināt
sačubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Čubinot padarīt mīkstu, kuplu.
PiemēriSačubināt spilvenu.
- Sačubināt spilvenu.
1.1.Čubinot sakārtot.
PiemēriSačubināt bērnam sedziņu.
- Sačubināt bērnam sedziņu.
- Sačubināt savus garos matus.
2.sarunvaloda Sakārtot, saremontēt.
PiemēriKaut kā sačubināt veco santehniku.
- Kaut kā sačubināt veco santehniku.
- Pamazām sačubināt braucamo.