svešķermenis
svešķermenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā un tur palicis.
PiemēriIzņemt no acs svešķermeni.
- Izņemt no acs svešķermeni.
- Ja svešķermeņi paliek kuņģī, tie bojā gļotādu, tāpēc jāizoperē.
- Pērle izaug gliemeņu ķermeņa mīkstajos audos, tur iekļūstot svešķermenim, piemēram, smilšu graudiņam.