svešāds
svešāds -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
svešāda -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
svešādi apstākļa vārds
1.Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo); pasvešs; savāds, neparasts.
PiemēriSvešāds troksnis.
- Svešāds troksnis.
- Svešāds skaistums.
- Svešāda ainava.
- Svešādas sajūtas.
- Valodā jaušama svešāda intonācija.
- Pēdējā laikā arvien biežāk dzird svešādo deserta nosaukumu – Panna cotta.
- Eiropietim Indija var šķist svešāda un nesaprotama, jo tai piemīt savs dzīves ritējums un savas vērtības.
1.1.Par cilvēkiem.
PiemēriPie durvīm klauvē svešāds vīrs.
- Pie durvīm klauvē svešāds vīrs.
- Pēc pārciestās slimības viņa izskatās bāla un svešāda.
1.2.Par cilvēku īpašībām, pazīmēm, darbību u. tml.
PiemēriRunāt svešādā balsī.
- Runāt svešādā balsī.
- Vīrietis vērās viņā savādu, svešādu skatienu.