Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ordinēt
ordinēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Dot medicīniska rakstura rīkojumu, priekšrakstu.
PiemēriOrdinēt vitamīnu injekcijas.
  • Ordinēt vitamīnu injekcijas.
  • Ordinēt ķīmijterapiju.
2.Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
PiemēriOrdinēt mācītāju.
  • Ordinēt mācītāju.
  • intransitīvs Ordinēt par bīskapu.
  • intransitīvs Ordinēt par priesteri.
Cilme:No latīņu ordinare.