ordinēt
ordinēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Dot medicīniska rakstura rīkojumu, priekšrakstu.
PiemēriOrdinēt vitamīnu injekcijas.
- Ordinēt vitamīnu injekcijas.
- Ordinēt ķīmijterapiju.
2.Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
PiemēriOrdinēt mācītāju.
- Ordinēt mācītāju.
- intransitīvs Ordinēt par bīskapu.
- intransitīvs Ordinēt par priesteri.
Cilme:No latīņu ordinare.