frizēt
frizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Griezt matus, veidot frizūru (cilvēkam).
PiemēriBērnus frizē bez rindas.
1.1.Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
PiemēriFrizē suni.
Cilme:No franču friser ‘cirtot, sprogot’.