fronte
fronte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Teritorija, kur noris karadarbība; karaspēka saskares līnija ar pretinieku.
PiemēriFronte tuvojas.
- Fronte tuvojas.
- Doties uz fronti.
- Krist frontē.
1.1.Vairāku armiju apvienojums, kas izpilda kopēju stratēģisku uzdevumu.
PiemēriFrontes pavēlnieks.
- Frontes pavēlnieks.
Stabili vārdu savienojumiAtklāt fronti.
- Atklāt fronti — sākt karadarbību.
1.2.Cīņai izvietotā karaspēka daļa, kas vērsta tieši pret pretinieku.
Stabili vārdu savienojumiFrontes līnija.
- Frontes līnija — saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem.
2.Plaša cilvēku apvienība (kādam mērķim).
PiemēriTautas fronte.
- Tautas fronte.
3.Atmosfēras robežjosla, kas šķir divas dažādas gaisa masas.
PiemēriCiklona siltā fronte.
- Ciklona siltā fronte.
Stabili vārdu savienojumiAtmosfēras fronte.
- Atmosfēras fronte — robeža starp silto un auksto gaisu.
Cilme:No franču front, kam pamatā latīņu frons (frontis) ‘piere, priekšpuse’.