Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
lucītis
lucītis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
Jūras zivs ar gļotām klātu garenu ķermeni, strupu galvu un garu muguras spuru.
PiemēriZvejot jūrā lucīšus.
Stabili vārdu savienojumiLucīšu dzimta.