raķete
raķete dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.
Stabili vārdu savienojumiKosmiskā raķete.
- Kosmiskā raķete — raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
1.1.Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
PiemēriKaujas raķete.
- Kaujas raķete.
- Prettanku raķete.
- Spārnotās raķetes.
Stabili vārdu savienojumiBallistiskā raķete. Raķešu bāze. Raķešu ierocis.
- Ballistiskā raķete — raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā – izslēgti, ļaujot tai lidot kā brīvi krītošam ķermenim.
- Raķešu bāze — raķešu karaspēka bāze.
- Raķešu ierocis — raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.
- Raķešu ieroči — ieroči, kas iznīcināšanas līdzekli nogādā mērķī ar raķeti; šādu ieroču kopums.
- Raķešu karaspēks — karaspēks, kura bruņojumā ir raķešu ieroči.
2.Šāviņš – ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizēšanai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
PiemēriPirotehnikas raķete.
- Pirotehnikas raķete.
- Šaut gaisā raķetes.
Stabili vārdu savienojumiRaķešu pistole.
- Raķešu pistole — pistole raķešu (2) šaušanai.
Cilme:No vācu Rakete.