punktēt
punktēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
punktējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem; klāt ar punktiem.
PiemēriPunktēt teksta daļu.
- Punktēt teksta daļu.
- Punktēt kontūru.
- Punktēt līniju.
- Rasējumā zaļās zonas laukums tika punktēts.
2.joma: mūzika Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus, tādējādi to pagarinot par pusi no tās ilguma.
Stabili vārdu savienojumiPunktēts ritms.
- Punktēts ritms — tāds ritms, kam ir raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
3.Izdarīt punkciju.
PiemēriPunktēt vēdera dobumu.
- Punktēt vēdera dobumu.