punkts
punkts vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums.
PiemēriZīda šalle ar dzelteniem punktiem.
2.Pieturzīme (.); arī diakritiska zīme – dažu burtu sastāvdaļa.
PiemēriLikt teikuma beigās punktu.
3.pārnestā nozīmē Nobeigums, beigas (piem., norisei, darbībai).
PiemēriDarbs ir jāpabeidz laikā – un punkts.
3.1.joma: matemātika Viena no reizināšanas zīmēm (!).
3.2.joma: mūzika Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
PiemēriPalielināt pauzes ilgumu ar punktu.
4.Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
PiemēriDarba līguma otrais punkts.
5.Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
PiemēriMuitas, robežapsardzes punkts.
Stabili vārdu savienojumiKarstais punkts. Skata punkts.
5.1.pārnestā nozīmē; kopā ar: īpašības vārds Tas, kas ir par pamatu, cēloni, arī saistīts ar noteiktu situāciju (norisē, darbībā, stāvoklī).
PiemēriPētījumu izejas punkts.
6.joma: matemātika Ģeometrijas objekts, kam ir nulles dimensija.
PiemēriVilkt taisni caur punktu A.
7.joma: fizika Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
PiemēriSpēka iedarbības (arī pielikšanas) punkts.
8.joma: fizika Kāda procesa maiņas robeža.
PiemēriKušanas punkts.
Stabili vārdu savienojumiNulles punkts.
9.Vērtēšanas vienība (sacensībās, konkursos u. tml.).
PiemēriIegūt punktu pārsvaru cīņā ar pretinieka komandu.
Stabili vārdu savienojumiLikt punktu uz "i". Mezgla punkts. Pielikt punktu. Punkts punktā. Punkts uz "i".
Cilme:No latīņu punctum ‘dūriens; punkts’.