Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizķept
aizķept 3. pers. -ķep [ķȩp], pag. -ķepa darbības vārds; intransitīvs
Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu, aizsērēt, aizsprostoties.
PiemēriAizķepis gāzes deglis.