pikēt
pikēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
pikējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
PiemēriLidmašīna sāk pikēt.
- Lidmašīna sāk pikēt.
Stabili vārdu savienojumiPikējošais bumbvedējs.
- Pikējošais bumbvedējs — bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
1.1.Strauji laisties lejup (par putniem).
PiemēriPiekūns, ieraugot medījumu, strauji pikē.
- Piekūns, ieraugot medījumu, strauji pikē.
Cilme:No franču piquer.