pikēt
pikēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
pikējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
PiemēriLidmašīna sāk pikēt.
Stabili vārdu savienojumiPikējošais bumbvedējs.
1.1.Strauji laisties lejup (par putniem).
PiemēriPiekūns, ieraugot medījumu, strauji pikē.
Cilme:No franču piquer.