pikēt
pikēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
pikējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
PiemēriLidmašīna sāk pikēt.
Stabili vārdu savienojumiPikējošais bumbvedējs.
1.1.Strauji laisties lejup (par putniem).
PiemēriPiekūns, ieraugot medījumu, strauji pikē.
Cilme:No franču piquer.