noplaucēt
noplaucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Plaucējot apstrādāt (ko ar ļoti karstu vai verdošu šķidrumu).
PiemēriNoplaucēt pīlādžus.
- Noplaucēt pīlādžus.
- Nātres pirms pievienošanas zupai noplaucē.
- Tomātus noplaucēja ar verdošu ūdeni, lai vieglāk noņemt miziņu.
2.Uzlejot (ļoti karstu vai verdošu ūdeni) izraisīt apdegumu.
PiemēriNoplaucēt roku.
- Noplaucēt roku.
- Bērns noplaucējis kājas un vēderu.