Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
noplaucēt
noplaucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Plaucējot apstrādāt (ko ar ļoti karstu vai verdošu šķidrumu).
PiemēriNoplaucēt pīlādžus.
2.Uzlejot (ļoti karstu vai verdošu ūdeni) izraisīt apdegumu.
PiemēriNoplaucēt roku.