noplicināt
noplicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
noplicināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
PiemēriNoplicināt augsni.
- Noplicināt augsni.
- Noplicināta zeme.
- Noplicināti lauki.
2.Padarīt (vietu, teritoriju) nabadzīgu, nepievilcīgu, neizskatīgu.
PiemēriNoplicināta ainava.
- Noplicināta ainava.
- Noplicināta lauku vide.
2.1.Samazināt (kā vērtību), padarīt nabadzīgu (piem., kādu kopumu).
PiemēriNoplicināt dabas bagātības.
- Noplicināt dabas bagātības.
- Noplicināt zivju resursus.
- Izsaimniekot un noplicināt valsti.
2.2.Padarīt nabadzīgu, vienveidīgu.
PiemēriNoplicināt valodu.
- Noplicināt valodu.
- Noplicināt kultūras mantojumu.