noplicināt
noplicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
noplicināties atgriezenisks, darbības vārds
1.Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
PiemēriNoplicināt augsni.
2.Padarīt (vietu, teritoriju) nabadzīgu, nepievilcīgu, neizskatīgu.
PiemēriNoplicināta ainava.
2.1.Samazināt (kā vērtību), padarīt nabadzīgu (piem., kādu kopumu).
PiemēriNoplicināt dabas bagātības.
2.2.Padarīt nabadzīgu, vienveidīgu.
PiemēriNoplicināt valodu.