nopliķēt
nopliķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Iesist vienu vai vairākus pliķus.
1.1.Vairākkārt viegli sitot (pa ko), nolīdzināt.
PiemēriNopliķēt mīklu bļodā.
- Nopliķēt mīklu bļodā.
Stabili vārdu savienojumiKā nopliķēts.
- Kā nopliķēts idioma — saka, ja kāds ir ļoti nosarcis, nokaunējies vai aizvainots.