nopliukšķēt
nopliukšķēt 3. pers. -pliukšķ, pag. -pliukšķēja darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi pliukšķēt un pārstāt pliukšķēt.
PiemēriNopliukšķēja pātagas cirtieni.
- Nopliukšķēja pātagas cirtieni.
- Zirgs negāja pēc tēva prāta, un nopliukšķēja pātaga.