Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
radioraidītājs
radioraidītājs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iekārta, kas paredzēta radioraidījumu pārraidīšanai.
PiemēriJ. Lintera vadībā 1925. gada 1. novembrī darbu sāka pirmais radioraidītājs.
  • J. Lintera vadībā 1925. gada 1. novembrī darbu sāka pirmais radioraidītājs.
  • Latvijā.
1.1.Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
PiemēriAvārijas radioraidītājs.
  • Avārijas radioraidītājs.
  • Trauksmes gadījumā radioraidītājs pārraida signālu apsardzei.
  • Vilki tiek aprīkoti ar radioraidītājiem un izsekoti pēc radiosignāla stipruma un virziena.