Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
radioraidītājs
radioraidītājs vīriešu dzimte, lietvārds
1.Iekārta, kas paredzēta radioraidījumu pārraidīšanai.
PiemēriJ. Lintera vadībā 1925. gada 1. novembrī darbu sāka pirmais radioraidītājs.
1.1.Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
PiemēriAvārijas radioraidītājs.