Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
radioraidītājs
radioraidītājs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iekārta, kas paredzēta radioraidījumu pārraidīšanai.
PiemēriJ. Lintera vadībā 1925. gada 1. novembrī darbu sāka pirmais radioraidītājs.
1.1.Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
PiemēriAvārijas radioraidītājs.