Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
rupors
rupors lietvārds; vīriešu dzimte
1.Konusveida taure skaņas pastiprināšanai, koncentrējot to noteiktā virzienā; megafons.
PiemēriMetāla rupors.
  • Metāla rupors.
  • Salikt rokas pie mutes kā ruporu.
  • Uzrunāt mītiņa dalībniekus ar ruporu.
2.Noteiktu uzskatu, viedokļa paudējs, izplatītājs.
PiemēriAvīze ir savas partijas rupors.
  • Avīze ir savas partijas rupors.
Cilme:No holandiešu roeper, roepen ‘kliegt’.